Nav nekāds jaunums, ka Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir devusi rīkojumu sagatavot un iesniegt VP Kārtības policijas apvienības “Apsardze” likvidācijas plānu. Runas, ka valstij nevajadzētu nodarboties ar apsardzes funkcijām, ir dzirdētas jau sen, un Lindas Mūrnieces rīkojums tāpēc nav uzskatāms par zibens spērienu no skaidrām debesīm. Agrāk vai vēlāk tam bija jānotiek, un jautājums bija tikai – kad?
Likvidācijas process nebūs vienkāršs, jo “Apvienības “Apsardze” likvidēšanas procesā jāņem vērā nepieciešamie grozījumi tiesību aktos un līdz šim noslēgtie sadarbības līgumi, lai likvidācijas procesā valsts neciestu zaudējumus, kas saistīti ar iespējamu saistību izpildes pārtraukšanu,» norādīja ministre.
Ministre vēl teica:
likvidējot apvienību “Apsardze”, valsts atsakās no sev neraksturīgām funkcijām, paplašinot apsardzes pakalpojumu tirgu, un dod iespējas uzņēmējiem piedāvāt apsardzes pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām.
Taisnība, bet ne visa taisnība. Lai arī agrāk no dažu apsardzes uzņēmumu puses ir bieži dzirdēti pārmetumi, ka apvienība “Apsardze” kropļo tirgu, tas nenotika caur cenu. Apvienības “Apsardze” pakalpojuma cena nebija zemākā un “Apsardze” nekad nav piekopusi cenu politiku, kas tik ļoti atgādinātu dempingu, ar kādu tirgū toties ir darbojušies un centušies iekarot lielāku tirgus daļu kādi citi lieli spēlētāji. Apvienība “Apsardze” arī nav centusies “nooptimizēt” visas savas izmaksas tik ļoti, kā daži citi apsardzes uzņēmumi, un joprojām uz izsaukumiem sūtīja divu cilvēku ekipāžu. Kā dara “efektīvi apsardzes uzņēmumi”, to katrs var pavērot pats. Bieži vien tas ir viens cilvēks, no kura labuma gandrīz nav. Un, lai cik būtu pamatoti pārmetumi apvienībai “Apsardze” par sliktu reaģēšanu, vēlu ierašanos, darbinieku nekompetenci un neprasmi rīkoties dažādās situācijās, privātie apsardzes uzņēmumi kopumā nav būtiski labāki.
Ja kaut kur bija atšķirības starp apvienību “Apsardze” un parastiem apsardzes uzņēmumiem, tad tās bija policistu tiesības lietot bākugunis un veikt aizturēšanas.
Skaidrs arī, ka apvienības “Apsardze” likvidēšana pilnīgi noteikti nav saistīta ar valsts izdevumu samazināšanu. “Apsardze” bija pelnošs uzņēmumus un neprasīja budžeta līdzekļus. Gluži otrādi – tā ienesa budžetā līdzekļus. Gan pašu nopelnītos, tā nodokļus no apmēram 800 darbiniekiem, kuriem vairumam bija policistu tiesības un arī pienākumi sabiedriskās kārtības uzturēšanā. Rodas jautājums – vai solis, kas izskatītos loģisks “treknajos gados”, ir tikpat loģisks un pamatots šobrīd?
Bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu. Apvienību likvidēt var vairākos veidos un plānam ir jābūt tikai maija beigās.
Tikmēr, kā izskatās, apvienībā “Apsardze” turpinās mierīgs ikdienas darbs, un 12. maijā ir izsludināts jauns publisks iepirkums “Par apsargājamo objektu signalizācijas iekārtu monitoringu…”, kur pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 19. maijs. Bet varbūt apvienībai “Apsardze” neviens nav pateicis, ka viņus likvidē vai reorganizē?

Stādos priekšā, kas notiks manos Mazpisānos, kuros ir tikai un vienīgi “Apsardze”. Tur vinnētājs nebūs neviens, tas nu ir fakts.
Ja jautājums Tev personīgi kļūst aktuāls, raksti privāti. Seniem paziņām/draugiem/radiem/kolēģiem ar padomu bieži vien varam izpalīdzēt