Mēstules, jeb spams, kā to pazīst daudzi. Zināms vārds, ka lielai daļai liek saviebties. Nesenā Dienas Biznesa rakstā Spams piesārņo ne vien epastus, bet arī vidi doti daži globāli skaitļi:
- Katru gadu visā pasaulē tiekot izsūtīti 62 triljoni spama epasta vēstuļu.
- Epastu spama dēļ katru gadu tiek patērēti vairāk nekā 33 miljardi kilovatstundu enerģijas. Aprēķināts, ka tādējādi tiek radītas CO2 emisijas 17 miljonu tonnu apmērā.
- Vidējais interneta lietotājs radot 131 kg CO2 katru gadu, no kuriem 22% ir saistīti tieši ar spamu. Spams piesārņo ne vien epastus, bet arī vidi.
- Spama filtrēšana samazinātu spama apjomu par 75%, kas būtu tikpat liels ieguvums videi kā 2.3 miljonu automašīnu noņemšana no ceļa.
Globālie skaitļi mums var interesēt un var neinteresēt, un piesauktā vides piesārņojuma lieta daudziem var likt saviebties jau tāpēc vien, ka tās biežā un uzmācīgā piesaukšana daudz neatšķiras no spama, bet paša pastkastītes veselība tomēr daudziem interesē. Arī man. Intereses pēc saskaitīju divu nedēļu garumā saņemtās mēstules pudeļpastā un Googles pastā gmail.com. Ieguvu šādus rezultātus:
Series2 jeb sarkanīgākā līnija atbilst pudeļpastam, zaļganā (Series3) līnija – gmail. Vertikālā ass – katru dienu saņemto mēstuļu daudzums. Kādēļ šāda milzīga atšķirība? Visas apskatītās adreses ir plaši publiski lietotas sarakstē un jau sen ir spameru datu bāzēs. Pudeļpastam nav nekādas ārējas spama aizsardzības, nekādas filtrācijas. Rezultātā ir redzams reālais spama daudzums. Gmail toties spamu nopietni filtrē. Praktiski viss atbilstošais saskaitītais daudzums atrasts Gmail Mēstuļu mapē, bet tā kā Gmail spamu filtrē ļoti nopietni, patiesais ienākošo mēstuļu daudzums nav zināms.
Spama filtrācijas mēdz būt dažādas, šeit neiedziļināšos tehniskos smalkumos, bet izteikšu dažus vispārīgus apsvērumus:
- Spama filtrācija var būt stiprāka un vājāka. Vājākas filtrācijas gadījumā lielāka daļa mēstuļu tiks cauri filtram, bet stiprākas filtrācijas gadījumā – mazāka, bet stiprās filtrācijas gadījumā parādās risks, ka filtrs kādu derīgu un gaidītu vēstuli būs uzskatījis par mēstuli un attiecīgi atfiltrējis. Tādēļ vēlams pamainīt filtrācijas iestādījumus (protams, ja tie pieejami un ja saprotam, ko tie nozīmē) un izvēlēties variantu, kad atfiltrētās mēstules birst tam paredzētā mapē, nevis uzreiz tiek izdzēstas. Šajā Mēstuļu Mapē der laiku pa laikam ieskatīties, un izdzēst tā saturu tikai tad, kad ir pilnīgi skaidrs, ka tur nav kāda derīga vēstule. Arī tad, ja kāda gaidīta vēstule nav saņemta, der ieskatīties šajā mapē, varbūt, ka tā jau sen tur atrodas.
- Publiskai sarakstei acīmredzot ir vērts lietot Gmail vai līdzīgu bezmaksas pasta servisu. Mēstuļu filtrācija tur ir pietiekami laba, jo viņi filtrācijā izmanto daudz vairāk pieejamās informācijas no ļoti daudzām pasta adresēm, un filtriem cauri izlaužas nenozīmīgs mēstuļu daudzums. Protams, spēkā paliek nepieciešamība Mēstuļu mapē ieskatīties pirms tās izdzēšanas. Kādreiz arī šie filtri kļūdās.
- Ir vērts padomāt par lietotāja vārdu adresē, ja veidojam jaunu adresi. Kādreiz ir lasīts pētījums, kas salīdzināja saņemto mēstuļu skaitu atkarībā no lietotāja vārda garuma adresē. Lietotājs janis@kautkas saņēma būtiski vairāk mēstuļu nekā janis.uzvards@kautkas vai janis.kautkascitsvelgaraks@kautkas, un skaidrojums tur esot pavisam vienkāršs – daļu adresu spameri vienkārši uzminot ar elementāru simbolu pārlasīšanu, līdzīgi kā paroļu laušanas gadījumā. Ja lietotāja vārds ir īss, ir ļoti liela iespēja, ka tas tiks uzminēts pat tad, ja publiski nekur neparādīsies.
- Nosargāt savu e-pasta adresi noslēpumā diez vai izdosies, jo, ja mēs gribam vēstules saņemt, mēs savu adresi kādam dosim, un tad adreses drošība ir jau citu rokās. Vīrusi svešos datoros vai lietotāja neuzmanība un mūsu adrese ir jau spameru datu bāzēs.
- Priekš pierakstīšanās visādos resursos, kuros tiek prasīta e-pasta adrese, labāk lietot tādas adreses, kas netiek izmantotas ikdienas sarakstē. Arī piedalīties kādās vēstkopās ir labāk no speciāli šim nolūkam veidotas atsevišķas adreses kādā bezmaksas pasta servisā.
- Bezmaksas apsveikuma kartiņas un citi bezmaksas jaukumi, kurus varam aizsūtīt draugam/draudzenei – bieži vien ir “lāča pakalpojums” adresātam, jo visi šie bezmaksas labumi ļauj tiešā veidā papildināt spameru datu bāzes.
Ja mums ilgstoši neizdodas aizsūtīt vēstuli savam adresātam, iespējams, ka viņam to atfiltrē viņa spama filtrs. Internetā ir pat parādījušās pamācības, kā pareizi rakstīt vēstules, lai filtri tās uzreiz “nenorautu podā”. Daži padomi no 5 Tips to Increase Your Email Deliverability:
- Kļūstiet par Uzticamo Sūtītāju (Trusted vai Approved Sender, bet iespējami arī citi nosaukumi). Daudzos filtros ir iespējams uzrādīt, ka konkrētais sūtītājs ir uzticams, un ka no tā saņemtās vēstules filtram jālaiž cauri. To jāprasa no tiem, ar kuriem mēs regulāri sarakstāmies, un par kuriem mums ir pārliecība, ka viņi mūsu vēstules patiešām gaida
- Vēstulēs nevajadzētu lietot:
- VISUS LIELOS BURTUS
- Pārmērīgu pieturas zīmju daudzumu!!!!???
- Sarkanu tekstu. Varbūt arī citas krāsas, kas apgrūtina teksta vizuālu uztveri.
- Lielāku interneta saišu daudzumu, īpaši ar vārdiem “Click here” un visiem lielajiem burtiem
- Pārmērīgu daudzumu $$$$ un citus simbolus
Visi šie “nevajag” punkti iedarbina filtru, un palielina varbūtību, ka vēstule līdz adresātam nenonāks.
Protams, svarīga ir arī mūsu pašu adrese, no kurienes sūtām. Nav reti gadījumi, kad mūsu interneta pakalpojumu sniedzējs citu, nedisciplinētu vai pat ļaunprātīgu lietotāju dēļ nokļūst “melnajos sarakstos”, un vēstules no tā izsūtīt nevar, jo citi interneta pakalpojumu sniedzēji tās nepieņem. Ne reizi vien ar to ir nācies saskarties Apollo lietotājiem, bet ne tikai viņiem.