Apsardzes bizness

Virsraksts ir ņemts no Dienas Biznesa, kur šodien ir tematiska sadaļa vairāku rakstu apjomā ar šādu vienotu nosaukumu. Pilns teksts ir pieejams papīra formā un abonentiem internetā, tāpēc došu šeit tikai dažus izvilkumus:

Apsardzes biznesa kopējais gada apgrozījums Latvijā esot apmēram 80 miljoni latu. Patlaban licences apsardzes darbībai esot saņēmuši 390 uzņēmumi un katru mēnesi nākot klāt vismaz trīs jauni uzņēmumi. Salīdzinājumam – 2003. gadā apsardzes biznesā Latvijā esot darbojušies vien 180 uzņēmumi. Nozarē strādājot ap 12 tūkstošiem cilvēku.Īpašu prasību apsardzes firmām nav – jābūt apsardzes darba sertifikātam un apsardzes licencei. Licenci apsardzes darbībai var iegūt Iekšlietu ministrijas Licencēšanas komisijā un valsts nodeva tās saņemšanai ir 800 lati.
Latvijā ir 8 mācību centri, kuros par apmēram 80 latiem, izejot apmācības, vai vēl biežāk – saņemot mācību materiālus, var iegūt nepieciešamās zināšanas sertifikāta iegūšanai.
Ja pēc tam 4 stundās apsardzes sertifikācijas komisijai ir jāeksaminē 80 cilvēki, par kādu kvalitāti var būt runa?
Līdz ar to esot ilūzija – nodibināt apsardzes uzņēmumu ir viegli, dabūt klientus nebūs problēmu, un nauda nāks griezdamās.
Lielu daļu problēmu biznesā rada nesakārtotā valsts iepirkumu sistēma, jo valsts iepirkumi veidojot ap 40% no apsardzes pakalpojumu tirgus. Šobrīd valsts iepirkumu pamatprasība esot saimnieciskais izdevīgums – zemākā cena.
Aprēķināts, ka zemākā iespējamā cena apsardzes komersantam, kas sniedz fiziskas apsardzes pakalpojumu, esot 3.03 Ls/stundā (kopā ar 21% PVN) gadījumā, ja apsargam tiek maksāta minimālā alga. Cena, kas ir zemāka par 3.03 Ls/stundā, mazo apsardzes komersantu piedāvājumā nesot sevī ēnu ekonomikas elementus – netiekot maksāti tiešie nodokļi par virsstundām un slimības lapām, tiekot iesaistīti zemas kvalifikācijas apsargi, uzņēmums nenodrošinot papildaprīkojumu.
Konkursos esot pat gadījumi, kad uzvarot piedāvājumi ar cenu pat 1.50 Ls/stundā (bez PVN)!!
Cilvēki pamazām sākot aizdomāties par savu drošību, bet juridiskās personas, mēģinot samazināt izmaksas, meklējot ekonomiskus piedāvājumus, taču pilnībā neatsakoties no apsardzes kompāniju pakalpojumiem.
Pēdējos mēnešos firmas Grifs AG pārdošanas apjoms privātpersonu segmentā esot dubultojies. Pieprasījumu veicinot izdevīgie nosacījumi, jo drošība maksājot tikpat, cik kabeļtelevīzija. Juridisko personu segmentā stundu izteiksmē apjomi nav mazinājušies, bet ir notikusi cenu korekcija. Kopumā apgrozījums krītoties, jo lielu daļu drošības servisa veido fiziskā apsardze, un šajā segmentā cenas krītot.

Iespējams, vismazāk novērtētais drauds jebkuram uzņēmumam ir tā darbinieki. Martā veiktais SKDS pētījums liecinot, ka praktiski nav uzņēmuma, kurā tā darbinieki neatrastu kaut ko zagšanas vērtu. Pētījuma dati esot šokējoši un atklāj, ka, piemēram, 52.8 % ražošanā strādājošo nav bijis neērti atzīt, ka tie kaut reizi ir apzaguši darba devēju.
Savukārt drošības risinājumu speciālisti atklāj, ka tirdzniecības vietās aptuveni 70 % no veiktajām zādzībām veicot paši veikala darbinieki.
Apsardzes kompānija Grifs AG zināja gadījumu, kad kādā Lietuvas veikalā tikai 10 % no konkrētas preces tikuši pārdoti, atlikušie 90 % nozagti.
Uzņēmējiem bieži vien esot nepareizs priekšstats par to, ar ko īsti nodarbojas apsardze un kā panākt vēlamo rezultātu. Bieži uzņēmēji, it sevišķi mazumtirgotāji, uzskatot, ka pietiek ar apsarga noalgošanu un tas ar savu klātbūtni vien nodrošinās, ka nevienam garnadzim nepacelsies roka kaut ko nozagt. Taču pie ieejas noliktais apsargs nespēj garantēt drošību un uzņēmējam pašam kompānijā ir jāievieš kārtība. Tiklīdz visi dara visu, sākas haoss, un paveras iespējas dažādām zādzībām.

Privātīpašumu apsardzē esot tā, ka cilvēki par savu un tuvinieku drošību sāk domāt tikai tad, kad sajutuši reālu apdraudējumu un jau piedzīvojuši zagļu apciemojumu savā īpašumā. Pirms tam viņi paļāvās uz pārliecību, ka īpašumā nav, ko zagt. Nereti vislabākā motivācija pievērsties drošībai ir kaimiņu un paziņu sliktā pieredze.

Daži secinājumi pēc lasītā – par zemu cenu visticamāk, ka tiks nopirkta drošības ilūzija, bet var gadīties, ka pat jauna problēma. Un nevajag sevi domāt par visgudrāko, ir vērts aprunāties ar drošības speciālistiem, kas ieteiks kādus risinājumus, ka ne obligāti būs dārgākie. Varbūt fiziskā apsardze pat nav nepieciešama. Ja apsardzes uzņēmums krāpjas ar nodokļiem, cik liela ir cerība, ka tas būs godīgs citās attiecībās?