aprīlis 2009
P O T C P S Sv
« Mar   Mai »
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930  

Drošs elektroniskais paraksts Latvijā – kas būs tālāk?

Jau pirms kāda laika ir ticis ziņots, ka Latvijas Pasts (LP) nodos droša elektroniskā paraksta pakalpojuma vadību un uzturēšanu Latvijas Radio un Televīzijas Centram (LVRTC). Šobrīd jo naski tuvojas stunda X, kurā tas tiks paveikts. Raksta turpinājums

Par policistu kvalifikāciju

Nesen jau rakstīju par noziedzības jautājumiem un atstāstīju Valsts Policijas Galvenās Kriminālpolicijas Pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka Leonīda Bogdanova teikto:

Par policistiem, kas šobrīd tiek atbrīvoti no darba – maz ticams, ka viņi iekļausies esošo noziedzīgo grupu sastāvā. Tiesa, pieredzējušie var izveidot savas grupas. Bet vienalga, runāt, ka visi no darba atbrīvotie policisti aizies bandītos, nevar, kaut vai tādēļ, ka ne visi viņi bandītiem būs nepieciešami. Daudziem policistiem priekš tā nepietiks zināšanu un pieredzes. Raksta turpinājums

Jaunajiem Džeimsiem Bondiem

Nesen lasīju kāda amerikāņu pretspiegošanas pakalpojumu sniedzēja blogu, un tajā manu uzmanību piesaistīja noklausīšanās ierīce ar GSM. Kā blogā rakstīts – „īsts tehnoloģisks dārgakmens, uz šo brīdi mazākā GSM ierīce”. Dārgakmenim drusku atbilstoša bija arī cena – gandrīz 1300 eiro. Aparātiņš patiesi nav liels – 43 x 34 x 17 mm, sānā ir sprauga priekš SIM kartes un vienā malā neliela anteniņa. Iekšējā baterija nodrošinot apmēram 6 dienu darbību gaidīšanas režīmā un 6-8 stundas darbību aktīvā, skaņas pārraides režīmā. Ilgstošai darbībai esot pieejami adapteri barošanai no sadzīves elektriskā tīkla vai 12V, piemēram – automašīnas elektrības.
Tālāk viedais amerikānis stāsta, ka šādas ierīces esot ļoti grūti atklāt, bet ka viņš gan to protot :-) Raksta turpinājums

Skimmeri Latvijā neesot liela problēma

Jānis padalījās ar vienu prezentāciju par t.s. skimmeriem (par laimi, šim vārdam Vārduļošanas Lēmējbars vēl nav izgudrojis kādu īsti latvisku tulkojumu :) ) – ierīcēm, kuras tiek uzstādītas uz un pie bankomātiem, lai nolasītu (nozagtu) informāciju bankomāta lietotāju karšu magnētiskajās joslās un lai noskatītos vai ierakstītu (nozagtu) kartes PIN kodu. Šī informācija ļauj izgatavot bankas kartes kopiju, ar kuru izņemt naudu no bankomātiem.  Prezentācijā bija norādīts, ka:

  • ierīces vienmēr ir divas: uzlika kartes ievietošanas atveres rajonā magnētiskās strīpas nolasīšanai un, PIN nolasīšanai, uzlika uz taustiņiem vai kamera ar netraucētu skatu uz tiem;
  • katra ierīce caurmērā darbojas dažas stundas; uzliktās tās parasti tiek naktī vai agri no rīta;
  • informācijas pārsūtīšanai tiek izmantotas bezvadu tehnoloģijas.

Prezentāciju pārsūtīju kolēģim ar pieredzi banku jomā, kurš neoficiāli atbildēja, ka Latvijā savākšoties labi ja daži gadījumi gadā (dažreiz ir labi būt mazai valstij – līdzīgā veidā mums “ar līkumu” iet arī pikšķerēšanas “prieki” – Ģ.), tādēļ netiekot izvērsti plaši un dārgi preventīvie pasākumi. Toties tiekot rūpīgi strādāts pie atklāšanas un reaģēšanas – regulāras bankomātu apsekošanas, reaģēšanas uz klientu signāliem, iespējamo cietušo apzināšanas utt. Preventīvi viņš iesaka neizmantot kartes vietās, kur notiek magnētiskās lentas, nevis čipa, apstrāde, un nedot tās vietās, kur apstrāde nenotiek klienta klātbūtnē (piemēram, restorānos, kur oficiants aiznes karti projām, nevis pienes klāt karšu terminālu).

No savas puses pie preventīvajiem pasākumiem, kurus var īstenot katrs karšu lietotājs bez speciālas tehniskās sagatavošanās, varu piebilst:

  • izmantojiet “zināmus” bankomātus, vēlams tādus, kas atrodas banku filiāļu vai uzņēmumu un iestāžu (bet ne lielveikalu – kaut gan tajos ir apsardze, lielā cilvēku plūsma sarežģī bankomātu uzraudzību; pirms vairākiem gadiem kādā ASV iepirkšanās centrā ļaundari pat pamanījās uzstādīt veselu viltotu bankomātu!) iekštelpās;
  • uzmanieties, izņemot naudu no bankomātiem naktīs (un ne tikai no skimmeriem, bet arī no sitieniem ar truliem priekšmetiem pa pakausi…);
  • kartei ieviesiet atsevišķu kontu, uz kuru pārskaitiet konkrētam pirkumam vai konkrētajai dienai nepieciešamo naudas summu no sava pamatkonta, kurā ienāk jūsu ienākumi. Tas var likties piņķerīgi, taču internetbankas šo lietu ļoti atvieglo, un tas būtiski samazina zaudējumus gadījumā, ja kļūstat par pikšķerēšanas upuri.

Tālāk – dažas bildes:

Raksta turpinājums

Mēstules

Mēstules, jeb spams, kā to pazīst daudzi. Zināms vārds, ka lielai daļai liek saviebties. Nesenā Dienas Biznesa rakstā Spams piesārņo ne vien epastus, bet arī vidi doti daži globāli skaitļi:

  • Katru gadu visā pasaulē tiekot izsūtīti 62 triljoni spama epasta vēstuļu.
  • Epastu spama dēļ katru gadu tiek patērēti vairāk nekā 33 miljardi kilovatstundu enerģijas. Aprēķināts, ka tādējādi tiek radītas CO2 emisijas 17 miljonu tonnu apmērā.
  • Vidējais interneta lietotājs radot 131 kg CO2 katru gadu, no kuriem 22% ir saistīti tieši ar spamu. Spams piesārņo ne vien epastus, bet arī vidi.
  • Spama filtrēšana samazinātu spama apjomu par 75%, kas būtu tikpat liels ieguvums videi kā 2.3 miljonu automašīnu noņemšana no ceļa.

Raksta turpinājums

Četri kniebieni paralizē pilsētiņu Kalifornijā

9.aprīlī nezināmi ļaundari iekļuva Kalifornijas pilsētiņas Morganhillas (apmēram 33 tūkstoši iedzīvotāju) apakšzemes komunikāciju tuneļ0s un pārgrieza (vai pārknieba ar plaķenēm ) astoņus optiskos kabeļus. Nodarījums paralizēja dzīvi pilsētiņā un tuvākajā apkārtnē, ietekmējot pat 100 jūdzes attālas vietas – nestrādāja 911 (glābšanas dienesta) telefons, mobilie un fiksētie telefoni, interneta sakari, centralizētās ugunsgrēku un ielaušanās signalizācijas, [...]

Plakāti

Šajā rakstā tiek piedāvāta neliela dažādu valstu un dažādu gadu plakātu kolekcija par tēmu “Informācijas aizsardzība”. Cerams, ka ar laiku kolekcija papildināsies, jo dzīvē (ne internetā) ir redzēti vēl daudzi interesanti plakāti gan bijušajā PSRS, gan citās valstīs, un interesanti, ka tematiski tie ir līdzīgi arī ideoloģiskiem pretiniekiem :) Raksta turpinājums

Krāpšana ar neatbildētu starptautisku zvanu

Vakar jau Juris Kaža savā telekomunikāciju blogā par šo rakstīja, un arī Pods.lv, tāpat arī citi avoti ziņoja, ka pēdējā laikā diezgan daudziem cilvēkiem ienākuši zvani no nepazīstamiem ārzemju numuriem diapazonā +8821303xxxx, un ka pēc viena vai diviem zvaniem izsaukuma signāls pārtrūcis, tādā veidā it kā aicinot atzvanīt. Internetā viegli noskaidrojams, ka zvani ar šādu neparastu kodu +88213 nāk no tāda maz dzirdēta operatora Telespazio S.p.A., kas darbojas Itālijā. Angliski šis krāpšanas veids saucas International missed call scam un plašāka informācija par to atrodama internetā. Raksta turpinājums

Slepeni dokumenti un viens mirklis

Iesākumam iesaku apmeklēt šo adresi: Major MI5 operation against al-Qaeda endangered by security breach , noskatīties tur ievietoto nelielo video par to, kā kāds kungs ar dokumentiem rokā izkāpj no auto un ieiet ēkā, un novērtēt visas darbības ilgumu. Sižeta garums ir 28 sekundes, bet slepenie dokumenti pret reportieriem ir pavērsti ļoti īsu brīdi. Bet ar šo brīdi pietika, lai tos paspētu nofotografēt. Raksta turpinājums

Izstāde MIPS 2009

Šeit var apskatīt bildes no izstādes MIPS – Охрана, безопасность и противопожарная защита – Maskavā.