Dienas Biznesā šodien ir raksts ar šādu virsrakstu, elektroniski visiem pieejama šī raksta ļoti saīsināta versija, tāpēc nozīmīgāko atreferēšu šeit plašāk:
Kā liecina DB aptaujāto banku atbildes, bankas esot aprēķinājušas, ka tām ir izdevīgāk ļaut zagt klientu maksājumkaršu informāciju, nevis investēt, lai bankomātos to nebūtu iespējams izdarīt.
Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošo informāciju pērn reģistrēta ap 40 nelegālu magnētisko karšu datu lasītāju jeb skimmeru uzstādīšana (tas esot rekordliels skaitlis), kā arī desmit gadījumi, kad bankomāti bojāti, lai iegūtu detaļas skimmeru izgatavošanai. «Līdz ar to 2008. gads bijis viskritiskākais banku vēsturē bankomātu apdraudējuma ziņā,» pausts bankas paziņojumā. Ir arī aprēķināts, ka katra nelegālā ierīce tiek izmantota 30 līdz 150 karšu datu savākšanai un gandrīz puse šo karšu informācijas tiek izmantota naudas nozagšanai.
SEB speciālisti DB stāstījuši, cik ļoti daudz bankas izdarījušas, lai šādas datu zādzības noziedzniekiem nenestu kārotos rezultātus. Kā viens no šiem sasniegumiem esot minēta hibrīdo karšu ieviešana. To labums esot faktā, ka informācija tiek glabāta gan magnētiskajā joslā, gan mikročipā. Ja šādas kartes magnētiskās joslas dati tiks nolasīti un izgatavota klonēta (viltota) karte ar tādu pašu magnētiskās joslas informāciju, tā nefunkcionēs, jo karšu nolasītāji atpazīs, ka šai kartei ir jābūt ar mikročipu.
SEB un citu banku drošības risinājumi paredz arī regulāru bankomātu tīrīšanu vairākas reizes nedēļā. Filiāļu tuvumā esošos bankomātus regulāri uzrauga arī filiāļu darbinieki.
Tomēr liels uzsvars tiekot likts arī uz pašu klientu atbildību. Līdz ar ierastajiem padomiem uzmanīgi sargāt maksājumkaršu informāciju un nesniegt to svešām personām, SEB klientus aicina pievērst pastiprinātu uzmanību bankomātu izskatam. Ja pierastais bankomāts pēkšņi izskatās citādi, banka aicina to nelietot, bet uzreiz ziņot tuvākajā bankas filiālē vai zvanīt pa palīdzības tālruni.
Ir arī cits viedoklis:
Šāda klientu atbildības nastas palielināšana nesaprotama šķiet banku aprīkojuma tirdzniecības kompānijas Hansab pārstāvei Arlitai Eglītei. Viņa uzskata, ka šādi bankas cenšas notušēt savu bezdarbību un nevēlēšanos investēt drošības risinājumos. Speciāliste informēja, ka bankām ir iespējams iegādāties ierīci, kas ar speciāla elektromagnētiskā signāla palīdzību skimmēšanas ierīcēm liedz nolasīt bankomātā ievietotās kartes informāciju. Tādēļ noziedznieku pūliņi, slepus bankomātam pieliekot karšu datu nolasītājus, būtu lieki. Turklāt Hansab piedāvātais risinājums netraucējot bankomāta darbam un esot pievienojams visu firmu ražotajiem bankomātiem.
Bankas nevēloties tērēt 700 līdz 1000 Ls par šādu ierīci, norādot, ka tās vairāk interesē ierīces, kas dotu signālu pašai bankai, ja tās bankomātam tiktu pievienoti skimmeri.
«Neredzu tam nekādu jēgu, jo momentā policija pie automāta nenonāks, bet pa to laiku kādas kartes dati jau būs nolasīti un, iespējams, jau izmantoti naudas noņemšanai no cietušā klienta konta,» uzskata speciāliste.
Atkal banku viedoklis:
SEB Bankas automātu nodaļas vadītājs Aldis Voitenko atzīst, ka bankai nav izdevīgi iegādāties šo iekārtu. Viņš pastāstīja, ka banka ievēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju izstrādātos bankomātu drošības noteikumus un, kamēr tas tiek darīts, naudu nezaudē ne klients, ne banka pat tad, ja maksājumu kartes dati patiešām nozagti un izmantoti naudas zādzībā.
Nozagtos līdzekļus atlīdzinot tās bankas, kuras nav ievērojušas šos noteikumus un bankomātus nav ieprogrammējušas, lai transakcija notiktu tikai tad, ja sakrīt gan kartes magnētiskajā līnijā, gan mikroshēmā esošie dati. Eksistējot arī tādi drošības pasākumi, kurus aprakstīt drošības apsvērumu dēļ neesot vēlams.
Swedbank preses sekretāre Kristīna Jakubovska stāstīja, ka banka ieviesusi vairākus drošības pasākumus, lai krāpnieku darbs būtu maksimāli apgrūtināts, taču, izvērtējot iespējas un potenciālās izmaksas, banka no šādiem risinājumiem atteikusies.
Arī Parex banka nav izvēlējusies šādu risinājumu. «Pašreiz neviena piedāvātā ierīce nav spējīga pasargāt bankomātu no pilnīgi visiem datu zādzības variantiem, proti, skimmēšana nav vienīgais, bet izplatītākais datu zādzības veids,» stāsta bankas Maksājumu karšu daļas Risku kontroles nodaļas vadītāja Liene Buivida.
Parex kā preventīvas darbības attiecībā uz skimmēšanas gadījumu novēršanu izmanto speciālu uzliku izvietošanu uz kartes ievietošanas vietas, kas ar savu neregulāro formu traucē novietot skimmerus.
PTAC viedoklis:
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs gan uzskata, ka bankām vajadzētu pievērst lielāku uzmanību klientu ērtībām. «Ja klientam no bankas konta kaut kādā veidā ir tikusi izkrāpta nauda un par to klients ir savlaicīgi un operatīvi ziņojis bankai, tad likums liek bankai uzņemties pilnu atbildību par nelegālo rīcību un šo naudu klientam atmaksāt. PTAC pieredzē ir saņemtas dažas sūdzības, kad šis naudas atgūšanas termiņš ir ievilcies,» pauda PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
Vēl viens brīvi lasāms atstāsts ir atrodams FinanceNet.
Pilna elektroniskā versija Dienas Biznesa abonentiem atrodama šeit: Izdevīgāk ļaut zagt naudu
Un nobeigumā – mans viedoklis: Katrs pats savas naudiņas sargātājs. Mūsu vietā to neviens nedarīs. Bankas var saprast – ar 700-1000 latu ieguldīšanu tiks pievērta tikai viena no iespējām iegūt klienta maksājumu karšu datus. Bet saprast var arī klientus – daudzi cilvēki ar tehniku ir uz “jūs”, tai skaitā vecāki cilvēki, un tie diez vai būs tik acīgi, lai pamanītu neparasto bankomāta izskatā. Arī banku brīdinājumi pievērst bankomātu izskatam uzmanību – varbūt tie ir pietiekami labi, lai no sevis juridiski noņemtu daļu atbildības, bet tie dažādu iemeslu dēļ noteikti neaiziet līdz visiem klientiem.