|
|
Rakstīja Jānis, 02.09.2010
Somija var apvainot Somijas valsts noslēpumu zagšanā kādu Krievijas firmu, ziņo avīze Helsingin Sanomat. Somijas Nacionālais Izmeklēšanas Birojs ir pabeidzis izmeklēšanu par konfidenciālas informācijas noplūdi no Somijas Iedzīvotāju Reģistra, kur vainojama firma, kurai bija jāizstrādā informācijas aizsardzības sistēmas.
Informācija par apdraudējuma raksturu un apjomu ir ļoti lakoniska un tiek ziņots, ka iedzīvotāju informācija neesot noplūdusi un ka apdraudējums varētu būt saistīts ar elektroniskajām identitātes kartēm.
Šī gadījuma izmeklētājiem ir bijusi interese par kādu Krievijas pilsoņiem piederošu firmu, kuru viņi 2004. gadā nopirkuši no Fujitsu Services.
Avots: Possible leak of Finnish security secrets.
Rakstīja Jānis, 01.09.2010
Nē, ar pupu mērīšanu tas nenodarbojas. Tas ir aparāts, kas mēra acs zīlītes atvērumu. Interese par to radās TVNeta raksta un LNT sižeta iespaidā:
Uz lielceļiem var izmērīt noguruma pakāpi — ar pupilometru
2010. g. 1. septembrī, 06:40
Augustā sākušies pārsteidzoši un nebijuši mērījumi uz Latvijas autoceļiem, kuros var iesaistīties visi tie autovadītāji, kurus interesē un satrauc satiksmes drošības jautājumi un tās uzlabošanas iespējas. Tas nav labi zināmais alkohola reibuma mērītājs — alkometrs. Izvietotā jaunā ierīce ir gana intelektuāla, savās spriešanas un analīzes spējās pielīdzināma profesionālam ārstam.
Par fotoradariem uz ceļiem brīnās vairs retais, arī alkometri autovadītājiem nav sveši. Taču tagad autovadītājus varētu pārsteigt kāds 21.gadsimta tehnoloģijas brīnums – noguruma mērītājs, kas kopš augusta pieejams izmēģināšanai ikvienam autovadītājam.
Mēra acu zīlītes
Sākoties autovadītāja noguruma pakāpes mērīšanas seansam, uz ausīm būs uzliktas austiņas, kas padarīs apkārtējās pasaules trokšņus klusākus. Savukārt uz acīm tiek uzliktas speciālas melnas video brilles, kas noteiktā veidā reģistrē zīlīšu darbību. Kad noguruma mērīšana sākas, tad arī runāt vairs nedrīkstot.
Tautas balsij, izmēģinot šo noguruma mērītāju, Rīgas Stradiņa universitātes docents Leons Blūmfelds skaidroja: “Šo ierīci zinātniski sauc par pupilometru vai pukilogrāfu, pārtulkojot latviski, tas ir acs zīlītes stāvokļa izmērītājs. Izrādās, ka acs zīlīte ir samērā labs spogulis, jo atspoguļo to, kas notiek mūsu smadzenēs. Šo aparātu izmanto, lai konstatētu, cik liels risks ir cilvēkam iemigt dienas laikā pie auto stūres.”
Noguruma izpētes laiks ilgst apmēram 11 minūtes. Mazliet pacietības, un autovadītājs konstatē savu pašsajūtu, kas ļauj izlemt — vadīt auto vai tomēr labāk nesēsties pie stūres. Kā var noteikt, ka noguruma pakāpe var būt vadītāju apdraudoša? Vienkārši — noguruma mērītājs dažādās krāsās uzrāda noguruma pakāpi, proti, ja pēc mērījuma parādoties sarkanā krāsa, tad šim autovadītājam esot jārēķinās ar augstu braukšanas risku — faktiski viņš ir bīstams ceļu satiksmes dalībnieks. Viss raksts TVNet.
Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 31.08.2010
Pavisam neparasts notikums ir bijis Izraēlā. Izrādījies, ka divkārtējs Izraēlas čempions karatē Hračija Grigorjans, kurš epizodiski ir apsargājis arī augstas amatpersonas, ir nelegāli dzīvojis Izraēlā vairāk kā 10 gadus un patiesībā ir Armēnijas pilsonis. Šajā laikā viņu ir divas reizes pārbaudījis Vispārējās drošības dienests Šabak un nav atklājis neko aizdomīgu.
Pats Grigorjans stāsta, ka pirmo reizi uz Izraēlu ir atbraucis pirms 18 gadiem un nevis 12 vai 8, kā raksta avīzes, un ka patiesībā viņam ir 34, nevis 28 gadi. Ieradies Izraēlā viņš pirms 18 gadiem, mācījies seminārā, paralēli nodarbojies ar karatē, un pēc atgriešanās dzimtajā Armēnijā atklājies, ka viņa māte ir ļoti slima ar diabētu un viņai vajadzīgas dārgas zāles, kuras iegādāties Armēnijā viņam nav bijis iespēju. Tāpēc viņš atgriezies Izraēlā un sācis strādāt, sākumā bez kādiem dokumentiem, bet pēc tam no kāda paziņas nopircis šī cilvēka personas apliecību. Tādējādi pēdējos 12 gadus, pēc tam, kad bija beigusies viņa mācību vīza, viņš Izraēlā bija nodzīvojis faktiski nelegāli.
Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 30.08.2010
Ne reizi vien ir rakstīts par parolēm, cik slikti ir lietot vienkāršas un vienkārši uzminamas paroles, ka parolēm nevajadzētu būt vārdnīcās atrodamām, ka tām būtu jāsatur gan burti, gan cipari, gan speciālie simboli un ka tām būtu jābūt pietiekami garām. Un tas viss ir taisnība. Bet ne visa taisnība. Parasti paroļu noturības, izturības, stiprumu un labumu raksturo ar laiku, cik ilgi tā spētu izturēt pret brutālu visu simbolu kombināciju pārlasīšanu, tā saucamo “brute force” uzbrukumu. Šis laiks, protams, arī nav viennozīmīgi izmērāms, jo atkarīgs gan no uzbrucējam pieejamo datoru jaudas, gan no viņa programmatūras efektivitātes. Un vēl ir skaidrs, ka amerikāņu NSA (Nacionālās drošības aģentūrai) noteikti būs pieejami daudz jaudīgāki datori, nekā kaimiņu Pēterim, kurš paroles “lauzīs” ar varbūt jaudīgu, bet tomēr mājas datoru. Un no tā izriet vienkāršs secinājums, ka paroļu drošība ir lielā mērā atkarīga no tā, pret ko mēs sargājamies. Un vēl – vienas un tās pašas paroles labums laika gaitā samazinās, jo pieaug uzbrucēja rīcībā pieejamo resursu jauda. Parole, kas varbūt bija laba pirms pieciem gadiem, šodien tāda var nebūt, līdzīgi kā šobrīd mēs lasām par vēsturisku šifrēšanas sistēmu “uzlaušanu”.
Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 29.08.2010
Rakstīja Jānis, 29.08.2010
Rakstīja Jānis, 28.08.2010
Kurš gan neatceras klasisko epizodi iz “Fortūnas džentelmeņiem”, kad miliči gatavo bērnudārza audzinātāju Docenta lomai, liekot viņam iegaumēt dažādus noziedznieku lietotos izteicienus.
Lūk, Latvijā 20. gs. 30. gados iznāca mēnešraksts “Policija” – profesionāls izdevums tā laika tiesībsargiem. Un tur pavisam nopietni tika publicēti arī noziedznieku leksikas vārdnīcu fragmenti. Mazums, kādā kompānijā gadās nonākt…
Noziedznieku valoda
Rakstīja Jānis, 27.08.2010
Vispazīstamākā no krievu spiedzēm — Anna Čapman — ir iesūdzēta tiesā. Nē, ne par spiegošanu. Viņa ir iesūdzēta par līguma ar izdevniecību pārkāpumu — На шпионку Чапман подает в суд “Жара”. Izdevums apsūdz smuko Annu par līguma pārkāpumu, ka viņa esot savās Facebook lapās publicējusi vairākas bildes no fotosesijas, kura bija veikta žurnāla uzdevumā. Pati Anna Čapman fotosesijas laikā uzstāja, ka bildes nedrīkst pirms publikācijas parādīties ne internetā, ne presē. Pēc publikācijas Facebook bildes pārpublicēja izdevums “Комсомольская правда”. Žurnāls “Жара” savu publikāciju plānoja rudenī.
Video no fotosesijas var redzēt šeit: Полное видео сессии Чапман для «Жары».
Vispār jau kaut kādi drusku dīvaini visi tie spiegi bija 
P.S. Dzeltenās ziņas šeit nenozīmē, ka tādas te tagad būs regulāri.
Rakstīja Jānis, 26.08.2010
Karmena un viņas māte ir tuvas. Viņai no mātes nav nekas slēpjams un viņas māte ir viņas draugos Facebook. Protams, Karmenas māte ne vienmēr izprot Facebook sociālos protokolus un Karmenu tas reizēm kaitina. Viņa ienīst, ka māte komentē gandrīz katru viņas ierakstu, tāpēc, ka tas “visus aizbaida… Visi pazūd pēc manas mātes ieraksta. Tas galīgi nav cool, ka tava māte ir visur. Tas ir tizli.” Tiesa, viņa saprot, ka māte to ir domājusi labi un dažreiz izmanto to (biežo komentēšanu) savā labā. Kamēr kopumā Karmena priecāja par mātes klātbūtni, viņa zina, ka māte reaģē pārlieku saasināti. Lai samazinātu šādus gadījumus, Karmena izvairās rakstīt par lietām, kuras māte varētu pārprast. Tas rakstīšanu reizēm dara sarežģītu un Karmenai ir jāpapūlas, lai tekstu dažādi cilvēki saprastu dažādi.
Kad Karmena sarāva attiecības ar savu puisi, viņa nebija laimīgākajā noskaņojumā. Attiecību saraušana notika brīdī, kad viņa bija skolas ekskursijā un māte jau tāpat bija nervoza. Sākumā Karmena gribēja atzīmēt saraušanu ar vārdiem no dziesmas, kuru viņa klausījās, bet tad saprata, ka dziesmas vārdi ir visai depresīvi un uztraucās, ka, ja māte tos izlasīs, viņa padomās, ka kaut kas ir slikti un viņai pašai kļūs slikti ar sirdi. Tad viņa izdomāja nevis rakstīt nevis šīs dziesmas vārdus, bet tā vietā ierakstīt Monty Pythona “Vienmēr paskaties uz dzīvi no gaišās puses” (“Always Look on the Bright Side of Life”). Šī stratēģija izdevās. Māte ierakstu nokomentēja, ka viņa izskatās laimīga, bet tuvākie draugi zināja, ka dziesma skan filmā, kuras varoņus nogalinās. Viņi uzreiz saprata, kā Karmena jūtas.
Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 25.08.2010
Sen zināms, ka cietumnieki vēlas sazināties ar ārpusi. Tam tiek izmantoti gan nelegāli mobilie telefoni, gan slepenas zīmītes, bet reizēm arī citi saziņas kanāli, kas pirmajā brīdī var raisīt izbrīnu.
Nesen Itālijā tika atklāts, ka mafija izmanto vienu šādu netradicionālu kanālu, lai no ārpuses paziņotu cietumniekiem īsākas ziņas. Tam tika izmantots populārs futbola šovs valsts televīzijā RAI, kura laikā uz ekrāna parādās fanu iesūtīto īsziņu saturs. Pie tam — īsziņu saturs var pirmajā brīdī šķist nevainīgs vai nesaprotams, bet tas būs saprotams tam, kuram tas adresēts.
Neparasto saziņas shēmu izdevās atklāt, kad cietuma uzraugi pārtvēra vienam ieslodzītajam adresētu zīmīti ar ieteikumu noteikti skatīties konkrēto raidījumu svētdien. Ziņu saņēmēji parasti ir visstingrāk turētie ieslodzītie, kādu Itālijā ir ap 600. Viņi parasti tiek turēti vieninieku kamerās visaugstākās drošības cietumos un parasti tiem ir aizliegts veikt pirkumus, kā arī saņemt jebkādus sūtījumus.
Pārraides veidotāji, cik zināms, par šādu izmantojumu nebija informēti un saņemtos simtus ziņu viņi pārbaudīja tikai uz nenormatīvās leksikas klātbūtni.
Raksta turpinājums→
|
|
