Nesenā hakeru grupas Anonymous pārtverto un publicēto e-pastu kopa rāda, ka ASV policija izmeklēšanās aktīvi izmanto Xbox un Playstation spēļu konsoles. Šīs ziņas ir atklājušās plašākai publikai, kad tika publiskots Kalifornijas tieslietu departamenta Gmail pasta saturs.
Izmeklētāju un ekspertu uzmanības centrā ir Xbox, PS3 un iPad. Izplatītas ir divas izmeklēšanas metodes:
Izņemtajās spēļu konsolēs to cietajos diskos tiek meklēts pretlikumīgs saturs. Svarīgi ir arī spēļu logi, tāpat arī saglabātās spēļu epizodes un pat ekrānšāviņi (piemēram Xbox Kinect), kas var palīdzēt pierādīt gan alibi, gan vainu.
Policija arvien aktīvāk izmanto tiešsaistes vidi, kā Xbox Live kā forumu, kurā sazināties ar aizdomās turamajiem noziedzniekiem un atsevišķos gadījumos ierakstīt šīs sarunas. Ir tehnoloģijas, kuras palīdz ierakstīt šādas sarunas internetā, ieskaitot arī spēļu sistēmās.
Noskaidrojies arī, ka Microsoft atklāj pēc tiesībsargājošo institūciju pieprasījumiem informāciju par Xbox loginu IP adresēm, reģistrācijas informāciju, maksājumu informāciju, informāciju par spēlēm u.t.t. Šāda veida sadarbība tiesībsargājošajām iestādēm ir ļoti vērtīga.
Daudzu desmitu gadu laikā daktiloskopija tika lietota kriminālistikā kā pilnīgi uzticama personas identifikācijas metode — ja eksperti nozieguma vietā atrada pirkstu pēdas, un pēc tam paziņoja, ka tās pieder tam vai citam cilvēkam, izmeklētāji un tiesneši tad ticēja, ka šis cilvēks tur ir bijis. Bet tagad skotu pētnieku pētījums rāda, ka ne viss ir tik vienkārši.
Joprojām tiek uzskatīts, ka papilāro līniju zīmējums uz pirktu vai plaukstas ādas ir unikāls un nemainīgs visā cilvēka dzīves laikā, bet šim pieņēmumam nav stingra zinātniska apstiprinājuma, neskatoties uz to, ka daktiloskopija tiek plaši praktiski izmantota. Līdz šim neviens nav veicis nopietnu ticamības novērtējumu personas identifikācijai pēc pirkstu pēdām. Pēc noklusējuma tiek pieņemts, ka ticamība ir 100%, bet ir uzticami zinātniski dati, ka patiesībā ticamība ir 98%. Tas nozīmē, ka vidēji katrā piecdesmitajā gadījumā cilvēks var būt kļūdaini notiesāts, balstoties uz pirkstu pēdu datiem. Bet tas vēl nav viss.
Skandāls ar Širlijas Makkijas pirkstu pēdām
Pamatīgu triecienu daktiloskopijas reputācijai deva gadījums, kas Skotijas kriminālistikas vēsturē ir iegājis kā “skandāls ar Širlijas Makkijas pirkstu pēdām (Shirley McKie fingerprint scandal)”. Neiedziļinoties visos sīkumos, būtība bija sekojoša: 1997. gada 8. janvārī Skotijas pilsētiņā Kilmanrokā savā mājā tika atrasta nogalināta vecāka dāma Mariona Rossa, bijusī bankas darbiniece. Vietas apskates laikā policija atrada pavisam 428 dažādas roku pēdas, no kuriem 18 bija derīgas identifikācijai. Pirkstu pēdu analīze, kuru veica daktiloskopijas eksperti, norādīja uz Deividu Asberiju, kurš tika apsūdzēts slepkavībā. Viņš savulaik bija strādājis nogalinātās mājā, bet savu vainu noliedza un viņam bija alibi.
Bez tam, tie paši eksperti apgalvoja, ka viena no pirkstu pēdām, kura tika atrasta uz nogalinātās dāmas vannas istabas durvīm, pieder vietējās policijas darbiniecei Širlijai Makkijai. Viņa kategoriski noliedza, ka būtu bijusi nogalinātās mājās. Lieta sarežģījās un atrisinājās tikai pēc 10 gadiem, kad par viltus liecībām aizdomās turētajai un no darba atbrīvotajai Širlijai Makkijai tika izmaksāta pamatīga kompensācija par morālo kaitējumu. Arī galveno aizdomās turētu Devidu Asberiju, kuru sākotnēji notiesāja uz mūža ieslodzījumu, zvērinātie pēc tam attaisnoja, jo visa apsūdzība balstījās uz daktiloskopisko ekspertīzi, kura, kā izrādījās, bija veikta ārkārtīgi pavirši un pat tendenciozi. Vienu brīdi pat bija runa par apzinātu pierādījumu viltojumu. Raksta turpinājums→
Lai arī tas nav acīmredzami un izklausās dīvaini, pieaugušie interneta lietotāji pamazām kļūst prātīgāki un zinošāki un vairs tik bieži neuzķeras uz hakeru trikiem. Tādēļ hakeri ir sākuši apgūt citu metodi — uzbrukumu datoram, kuru lieto bērns. Pieredzes trūkums, impulsīva daba un nepacietība padara bērnus par ideāliem mērķiem kaitīgās programmatūras izplatīšanā un potenciāli dod pieeju viņu vecāku datoriem un uz tiem esošajai informācijai. Bērni un pusaudži parasti ir viegls mērķis, jo viņi reti apstājas un padomā, pirms klikšķināt uz kādas saites.
Uzbrukums bērniem tiek veidots kā nevainīga izskata multfilmu varoņu spēļu vietnes, kas patiesībā izplata kaitīgo programmatūru. Viena no šādām vietnēm — CuteArcade.com, saskaņā ar antivīrusu firmas Avast datiem, ir inficējusi vairāk kā 12 tūkstošus datoru. Līdzīgus draudus rada arī citas vietnes, piemēram HiddenNinjaGames.com. Tur atrodamās spēles prasa klikšķināšanu un bērni parasti daudz nedomā pirms klikšķināt uz kaut kā. Pagājušā mēneša laikā firma ir identificējusi 60 vietnes internetā, kuru nosaukumos bija atrodami vārdi “Arcade” vai “Game” un kurās varēja inficēties ar kaitīgo programmatūru. Parasti tas bija kāds trojānis, kurš pēc tam datoru savienoja ar citām vietnēm, no kurām tika lejuplādēta jau nākošā kaitīgā programma.
Avast iesaka parastos piesardzības pasākumus — svaigāko interneta pārlūka versiju un aktivizētus drošības paziņojumus, kā arī aktīvas antivīrusu programmas.
Microsoft blogā ir parādījies interesants ieraksts sakarā ar cīņu pret botnetiem, konkrēti — ar Kelihos, kurš tika neitralizēts pagājušā gada septembrī kopīgi ar Kaspersky Labs un Kyrus Inc.
Kelihos, pazīstams arī kā Waledac, bija spējīgs izsūtīt 3.8 miljardus spama vēstuļu katru dienu. Vienlaikus tas varēja tikt izmantots arī citām ne sevišķi likumīgām aktivitātēm. Šajā sakarā ir jau agrāk aizdomās turamie — Dominique Alexander Piatti un dotFREE Group, bet nupat ir paziņots par vēl vienu. Tas ir 31 gadu vecs Krievijas iedzīvotājs Andrejs Sabeļņikovs. Viņš agrāk ir strādājis ar datoru drošību saistītā firmā Agnitum, kura atrodas Sanktpēterburgā un nodarbojas ar antivīrusu programmām. Viens no šīs firmas populārākajiem produktiem ir bezmaksas ugunsmūra programma Outpost. Arī pēc tam Sabeļņikovs ir strādājis ar programmēšanu saistītā uzņēmumā.
Izmeklēšanai tuvs avots pastāstīja, ka Sabeļņikova saistība ar botnetu tika atklāta, kad pētnieku rīcībā nonāca Kelihos izejas kods un kad debugošanas kods lejuplādēja Kelihos instalāciju no domēna sabelnikov.net, no fotogrāfiju vietnes, kas reģistrēta uz Sabeļņikova vārda. Savā prasības pieteikumā tiesai Microsoft nepiemin konkrēti šo atradumu, bet formulē to vispārīgāk — ir pierādījumi, ka Sabeļņikovs ir rakstījis kodu un vai piedalījies vai radījis Kelihos kaitīgo programmatūru. Bez tam Sabeļņikovs ir reģistrējis tūkstošiem subdomēnu, kuri ir izmantoti, lai vadītu botnetu.
Kaut arī Kelihos botnets ir apturēts, pasaulē vēl joprojām ir tūkstošiem datoru, kas ir joprojām inficēti ar tā programmām.
Tas, šķiet, bija iecerēts kā mākslas projekts. Firma Red Peak Group kādā Ņujorkas ielā 2011. gada 1. janvārī pieķēdēja ne smalku, bet pilnībā nokomplektētu velosipēdu un sāka to bildēt reizi dienā. Sabildētie kadri tika samontēti video, tādēļ iespējams izsekot, cik ilgi velosipēds kopumā un atsevišķas tā daļas bija atrodamas atstāšanas vietā.
Ņujorkas policijas komisārs Rejs Kellijs pastāstīja, ka pilsētas policijas departaments kopā ar Pentagonu strādā pie skenera, kurš varētu no attāluma atrast slēptus ieročus uz nēsātājiem.
Ierīce skenē dabisko starojumu no apskatāmā cilvēka un spēj pamanīt, ka kādā vietā enerģijas plūsmu bloķē kādi priekšmeti, piemēram ieroči. Kellijs piebilda, ka tehnoloģija izskatoties ļoti cerīga un ka tas būtu veids, kā atrast ieročus bez fiziskas pārmeklēšanas.
Ierīce, kura līdz šim vairāk zināma kā terahercu frekvenču diapazona attēlveidojoša iekārta, izmanto tehnoloģiju, kas līdzīga nakts redzamības iekārtām, kuras detektē infrasarkanos starus. Bet, atšķirībā no infrasarkanā starojuma, terahercu diapazona radioviļņus apģērbs nebloķē.
Ierīca tiek izstrādāta kopā ar Aizsardzības ministrijas pretterorisma nodaļu, kura ir izrādījusi interesi par šo tehnoloģiju, lai atklātu spridzinātājus-pašnāvniekus un līdzīgus draudus. Ierīci potenciāli varētu uzmontēt patruļas automašīnai vai novietot vietā, kur ir bieža šaudīšanās.
Prototips šobrīd tiek testēts policijas šautuvē Bronksā un ir pierādījis savu efektivitāti attālumos no 3 līdz 5 metriem. Policija cer, ka efektīvas darbības attālumu izdosies palielināt līdz apmēram 25 metriem.
Par jaunajiem skeneriem, par kuru gatavību reālai izmantošanai vēl nav nekādu konkrētu prognožu, savu satraukumu jau ir izrādījušas kādas cilvēktiesību un privātuma aizstāvju grupas.
Šobrīd policija slēpto ieroču atklāšanai izmanto fizisku novērošanu un zināšanas, kā izskatās, kā uzvedas un kādas kustības ir raksturīgas cilvēkiem, kuri slēpti nēsā ieročus.
Kamēr Latvijā tiek kurinātas kaislības otrās valsts valodas jautājumā, britu zemē klusi un mierīgi latviešu valoda ir parādījusies oficiālā apritē. Nu, ne tikai latviešu, bet arī čehu, lietuviešu, poļu, krievu un slovāku valodas. Un iemesls tam ir pilnīgi praktisks — daļa imigrantu tur neprot vai negrib prast uzvesties, policijai tas sagādā rūpes un lielus papildus izdevumus tulkošanai, un, lai atvieglotu sev dzīvi, alkohola lietošanas aizliegumi ir parādījušies arī visās minētajās valodās:
Kā komentāros rakstam indīgi piezīmē kāds laikraksta lasītājs, nav manīts ka valodas barjera kādam imigrantam būtu traucējusi pieprasīt sociālos labumus
Kāds zviedrs, par spīti aukstajam laikam, pameta cietumu bez biksēm un kurpēm kājās.
Tas notika pēc tam, kad cietums viņam atteica naudu, lai viņš varētu iegādāties jaunu apģērbu. Vīrietim beidzās divu mēnešu cietumsods par pretlikumīgu autovadīšanu un viņš bija jāatbrīvo no Brinkenbergas cietuma Zviedrijas rietumos. Bet, izrādījās, ka viņam vairs neder bikses, kuras viņam bija kājās aresta brīdī. Viņš prasīja cietumam naudu jaunam apģērbam, bet viņam tika atteikts, jo cietums uzskatīja, ka viņam pašam ir pietiekami daudz naudas (800 kronas jeb $118), lai iegādātos nepieciešamo par savu naudu. Bet šis cietuma lēmums nāca ieslodzītajam negaidīti, tikai dažas dienas pirms atbrīvošanas, un viņš nevarēja paspēt saņemt papildus naudu vai citu apģērbu no mājām.
Cietumā pat ir veikals un ieslodzītajam bija iespēja nopirkt jaunas bikses par 300 kronām un jaunas kurpes par 350 kronām, bet viņam tas šķita par dārgu, jo tad viņš paliktu bez līdzekļiem pārtikai. Rezultātā atbrīvotais vīrietis atstāja cietumu apakšveļā, kreklā un zeķēs. Viņam izdevās par pieņemamu cenu nopirkt jaunas bikses un kurpes netālu esošajā veikalā un pēc tam paspēt uz vilcienu, kas veda viņu uz mājām Stokholmā.
Cietuma pārstāvis nespēja paskaidrot, kāpēc cietums vairāk kā mēnesi kavējās ar atteikumu uz ieslodzītā lūgumu, kas parasti tiek izskatīts dažās dienās.
Vakar par savu atkāpšanos paziņoja Janne Kristiansena, Policijas Drošības Dienesta vadītāja, kura publiski izpļāpāja līdz šim rūpīgi glabāto noslēpumu, ka Norvēģijai Pakistānā darbojas savi aģenti. Izpaušana notika Norvēģijas parlamentā, kur notika viņas publiska iztaujāšana.
Atbildot uz Sociālistiskās Kreisās partijas deputāta Akhtara Čaudri jautājumu, vai Norvēģijai ir kontakti ar Pakistānas izlūkdienestu, Kristiansena atbildēja, ka militārās izlūkošanas, jeb E dienesta, aģenti esot Pakistānā:
E dienestam ir pārstāvji tajās valstīs, tātad mēs caur E dienestu sadarbojamiem šo valstu virzienā.
Kristiansena nepaskaidroja, kāpēc Norvēģijai ir aģenti Pakistānā. Norvēģijai ir vairāki simti karavīru Afganistānā, kur tie piedalās kopīgās NATO operācijās.
Kristiansena trešdien iesniedza savu atlūgumu Tieslietu ministrijai.
Tieslietu ministre Grete Faremo paziņoja, ka viņa vēlas uzsvērt, ka šajā gadījumā nav likuma, kurš būtu attiecīgi pārkāpts, bet ir bažas par konfidencialitātes zudumu.
Kristiansena jau agrāk tika kritizēta, ka viņa nav pamanījusi zīmes, ka Anders Bērings Breiviks gatavo savus uzbrukumus, kuru rezultātā gāja bojā 77 cilvēki. Pēc šiem uzbrukumiem Kristiansena atteicās atkāpties, neskatoties uz dienestam adresēto kritiku:
Pat STASI (Austrumvācijas izlūkdienests) nebūtu spējīgs izolēt un noķert šo personu.
Līdz turpmākām izmaiņām dienestu vadīs Kristiansenas vietnieks Rodžers Bergs.
