Datu iznīcināšana ir nopietns uzdevums, ko reizēm grūti paveikt bez attiecīgiem instrumentiem.
Zināms, ka ASV Aizsardzības ministrijas metode ar vairākkārtīgu datu pārrakstīšanu ir droša, bet visai ilga, īpaši, ja droši jāizdzēš jaunlaiku diski ar lielām ietilpībām. Tādēļ jau sen ir izgudroti visādi atmagnetizētāji, kas visu datu nesēju izdzēš vienlaicīgi, ar spēcīga magnētiska lauka palīdzību.
Šādas ierīces, kuras izgatavotas Japānā un nosauktas par Data Killer, apraksti un bildes ir parādījušies vairākās vietās:
Aprakstos lepni stāstīts, ka visa magnētiskā informācija tiek izdzēsta vienā mirklī. Tas ticami. Galu galā, līdzīgas ierīces tikušas ražotas jau sen. Ticams ir arī apgalvojums, ka disketes, lentas un citi nesēji ir pēc tam atkārtoti izmantojami. Jā, fizisku bojājumu tiem nav. Bet vai būs atkārtoti izmantojams cietnis (vienā vietā lasīju pat šādu apgalvojumu), par to gan ir šaubas, kaut gan elektronikas daļa dzēšanas procesā cietusi nebūs.
Visādā ziņā šādas ierīces ir labas, ja jādzēš informācija, kas glabājas magnētiskā veidā. Bet ko iesākt ar SSD, uz kuriem magnētiskais lauks neiedarbojas?
Firma RunCore ir izlaidusi SSD disku ar divām pogām — sarkanu un zaļu. Nospiežot zaļo pogu, tiek iedarbināts saudzīgās un nesteidzīgās dzēšanas process un visa informācija tiek pārrakstīta ar gadījuma kodu. Bet sarkanā poga iedarbina ātrās un neatgriezeniskās informācijas iznīcināšanas procesu — uz atmiņu tiek padots paaugstināts spriegums un tā vienkārši sadeg.
Tas laikam gadījumam, ja pa durvīm jau nāk iekšā neaicināti ciemiņi
Apmēram pirms 20 gadiem Ņujorkā, Kvīnsā tika nogalināts kāds Džerijs Tomass. Tā gadās. Droši vien par šo gadījumu šodien neviens vairs neatcerētos, ja nogalinātā vārds neturpinātu dzīvot. Nogalinātā vārdu un identitāti piesavinājās un sāka izmantot kāds Bimbo Olumuyiwa Oyewole, nelegālais imigrants no Nigērijas, kurš bija ieradies ASV ap 1989. gadu un vēlējās tur palikt. Arī tā gadās. Bet neparastākais ir tas, kāds bija jaunā Džerija Tomasa dzīves ceļš — viņš sāka strādāt vienā no ASV lielākajām un dzīvākajām lidostām — Ņuarkas lidostā Ņudžersijas štatā, turklāt lidostas drošībā.
Oyewole, kuram šobrīd ir 54 gadi, līdz aresta brīdim lidostā nomainīja vairākas darba vietas strādādams par sargu un viņa pēdējā darba vieta bija FJC Security Services, kur viņa pakļautībā jau bija 30 sargi. Arests notika pēc kāda anonīma ziņojuma.
Šobrīd notiek izmeklēšana un vēl ir maz informācijas. FJC Security Services pārstāvis presei pastāstīja, ka Oyewole ticis pārbaudīts parastajā veidā, caur štata policiju un Muitas un robežsardzes dienestiem, bet 2003. gadā nekas aizdomīgs neesot atklājies. Arī viņa darbība neesot radījusi nekādas šaubas vai aizdomas.
Policija pagaidām izvirza tikai apsūdzības identitātes zādzībā, bet lidostas operators uzskata, ka viltus identitāte izmantota tikai lai paliktu ASV.
Kārtējie Facebook un interneta atkarīgie atkal darbojušies.
Kolumbijas pilsētas Kalimas kādā interneta kafejnīcā ienāca divi vīrieši un nosēdās pie diviem datoriem. Kaut ko internetā pētīja un darīja, bet, kad nāca norēķinu laiks, izvilka pistoles un savāca visu kafejnīcas naudu.
Kafejnīcas administrators izsauca policiju, kura atnāca un atklāja, ka viens no stulbeņiem ir atstājis vaļā savu Facebook kontu. Policija ātri vien noskaidroja adresi un ieradās pie viņa mājās. Stulbais laupītājs nu ir cietumā.
Tā gadās.
Raksta autors sarkastiski piedāvā šādiem idiotiem sodus padarīt bargākus un piespriest, piemēram, piecus gadus par bruņotu laupīšanu un vienu gadu par kretīnismu
Nav manā stilā brutāli pārkopēt ziņas, bet grūti bija noturēties pret šo:
Solot piešķirt loterijā it kā laimētu miljonu dolāru, no kāda vīrieša internetā izkrāpti 2256 lati, informēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma.
Policijā saņemts iesniegums no 45 gadus veca Rūjienas iedzīvotāja. Viņš informējis, ka nezināma persona, izmantojot vīrieša uzticēšanos, izkrāpusi naudu – 2256 latus.
Notikumi, kuru rezultātā vīrietis labprātīgi šķīries no ievērojamās naudas summas, sākušies 22.martā, kad viņš saņēmis e-pasta vēstuli, kurā informēts par it kā vinnētu Austrālijas loto loterijas vinnestu – miljonu dolāru. Vēlāk saņemti norādījumi uz kādu bankas kontu, kas reģistrēts Nigērijā, pārskaitīt noteiktu naudas summu.
Vīrietis, akli uzticēdamies necerētajai laimei, tā arī izdarījis. Sarakste turpinājusies apmēram mēnesi un ik pa laikam saņemti norādījumi, ka radušies negaidīti šķēršļi, kuru novēršanai atkal nepieciešams pārskaitīt naudu uz norādīto kontu. Kad sapratis, ka piekrāpts un solītās naudas nav un nebūs, vīrietis cerībā labprātīgi pārskaitīto naudu atgūt vērsies policijā.
Policija atgādina, ka šādi gadījumi atkārtojas laiku pa laikam un nebeidz pārsteigt cilvēku naivums, uzticoties svešām personām un lētiem solījumiem. Pirms sākt kādas darbības un iesaistīties šāda veida darījumos, policija iesaka vispirms rūpīgi iepazīties ar saņemto informāciju un konsultēties ar juristiem.
Runājot par ozoliem, vispirms nāk prātā šī cildenā koka nozīme cilvēku apzīmējumos krievu valodā
Spiegel.de ziņo, ka Vācijas policija uz cilvēkiem šauj maz.
2011. gadā Vācijas policija šādos gadījumos ir izšāvusi 85 patronas. 49 no šiem šāvieniem ir bijuši brīdinājuma šāvieni. 36 šāvieni ir bijuši vairāk vai mazāk mērķēti šāvieni. Rezultātā 15 cilvēki ir ievainoti un 6 nogalināti.
2010. gadā policija ir ievainojusi 17 cilvēkus un septiņus nogalinājusi. Uz cilvēkiem mērķēti bijuši 37 šāvieni, bet brīdinājuma šāvieni bijuši 59.
Samazinājušies arī ieroču lietošanas gadījumi pret bīstamiem, slimiem vai ievainotiem dzīvniekiem — 2011. gadā šādi gadījumi ir bijuši 8812 reizes, bet 2010. gadā — 9936 reizes.
Kauņas iedzīvotājs, sporta instruktors Gintaras Grigaravičus internetā atrada vietu, kurā bez maksas varēja pierakstīties uz pakalpojumu – ja kāds būs pārbaudījis viņa konta stāvokli bankā, viņš par to nekavējoši tiktu informēts e-pastā.
G. Grigaravičius
Pēc piereģistrēšanās viņš drīz vien saņēma pirmo ziņojumu, ka kāds ir interesējies par viņa kredītvēsturi. Atvēris atskaiti, viņš uzzināja, ka viņa informāciju ir skatījusies kāda firma 4finance. Jau pasūtījis gada atskaiti viņš uzzināja, ka šis uzņēmums ir viņa datus pārbaudījis 65 reizes!
Grigaravičus firmai 4finance uzrakstīja vēstuli un saņēma atbildi, kura viņam radīja vēl vairāk jautājumu. Firmas pārstāvis atbildēja, ka firma, kura atrodas Latvijā, nejauši ir uzģenerējusi reālu personas kodu:
Nejauši ģenerētais personas kods tika izmantots pārbaudēm, vai strādā sakari starp mūsu sistēmu un kredītvēstures datu bāzēm. Latvijas kolēģi nezināja, ka tas ir (reāla) cilvēka kods. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām un garantējam, ka jūsu personas dati nekur nav saglabāti un nevienam nav nodoti.
Firmas vadītājs Gediminas Velička apliecināja, ka visi firmas biroji ir brīdināti un programmētāji testēšanai izmanto tikai to darbinieku personas kodus, kuri ir informēti par pārbaudes procedūru.
Berlīnes policija nopietni gatavojas tradicionālajām sadursmēm, kas pilsētā notiek 1. maijā. Vieni demonstrē pret kapitālismu un par darbaļaužu solidaritāti, citi demonstrē pret pirmajiem un reizēm abi satiekas. Sadursmes 1. maijā ir kļuvušas jau par tradīciju un šogad tām aprit 25. gadskārta. Pirms 25 gadiem, 1987. gada maijā policija Berlīnē bija pirmo reizi spiesta lietot asaru gāzi pret “protestētājiem”, kuri dedzināja veikalus un apgāza vismaz vienu policijas auto.
Šogad tiek prognozēts, ka būs ap 15 tūkstošiem demonstrantu, un kārtību pilsētā nodrošinās ap 7 tūkstošiem policistu, kuriem palīdzēs jauns ūdenslielgabals “WaWe 10“:
Agregāts ir apmēram 4 metrus augsts, tam ir trīs ūdens lielgabali priekšpusē un sānos un katrs no tiem var “šaut” līdz 60 metru attālumam. Katrs, kam trāpīs, riskē ar sasitumiem vai pat lauztām ribām. Ir arī miermīlīgāks režīms — “ūdens siena”, kad visi tuvumā esošie tiek pamatīgi samērcēti, nevienu neievainojot.
Mašīnā ir 10 tūkstoši litru ūdens un tās cena ir ap miljonu eiro. Berlīnes policijai šī mašīna ir kopš pagājušā gada oktobra.
