augusts 2016
P O T C P S Sv
« Apr    
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031  

Velosezona vēl tikai sākas

velosezona

Spiegošana

espionage

SAB 2012. gada pārskats

Šodien iznāca preses relīze, kurā teikts, ka ir publicēta Satversmes Aizsardzības Biroja 2012. gada pārskata publiskā daļa:

IZLŪKOŠANA UN PRETIZLŪKOŠANA

Izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā SAB iegūst, analizē un izmanto informāciju par ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO esošo valstu specdienestu interesēm un darbības metodēm Latvijā. Lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā, SAB seko līdzi iekšpolitikas, ārpolitikas un ekonomiskas procesiem Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un ES esošās valstīs, kā arī specdienestu lomai šo procesu attīstībā. Iegūtā informācija regulāri tiek sniegta Latvijas augstākajām amatpersonām.

2012. gadā Latvijā izlūkošanas aktivitātes īstenoja vairāku ārpus NATO un ES valstīm esoši izlūkdienesti (turpmāk – ārvalstu izlūkdienesti). Izlūkošanas darbības intensitāte dienestiem, kas strādāja Latvijā, bija atšķirīga un variēja no zemas līdz mēreni augstai. Kopumā ārvalstu izlūkdienestu radīto apdraudējumu Latvijai SAB vērtē kā mērenu.

Ārvalstu izlūkdienestu darba metodes

Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega. Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās var būt 15-40 procenti no kopējā diplomātu skaita. Izlūkdienesti aktivitātes pret Latviju un Latvijas valstspiederīgajiem īsteno, strādājot arī no savas valsts teritorijas. Vairāki ārvalstu specdienesti strādā Latvijas pierobežas teritorijā.

Izlūkošanas ziņu iegūšanai ārvalstu specdienesti izmanto publiski pieejamus avotus, iegūst informāciju no informācijas avotiem un kontaktpersonām, kā arī izmanto oficiālos pienākumus, lai paralēli iegūtu informāciju par izlūkdienestu interesējošiem jautājumiem. Katram dienestam ir sava darba specifika un biežāk izmantotās metodes atšķiras. Strādājot no diplomātisko pārstāvniecību pozīcijām, izlūkdienestu virsnieki reti pielieto agresīvas un tiešas metodes, arī klasificētas informācijas iegūšanas mēģinājumi ir reti. Daudz biežāk par interesējošiem jautājumiem tiek vākta aizkulišu informācija un ekspertu vērtējums. Iegūtās ziņas tiek kombinētas ar publiskās informācijas analīzi, kas kopsummā var sniegt visai detalizētu izpratni par izlūkdienestu interesējošo jomu.

Informācijas iegūšanas procesā būtiska ir kontaktpersonu loka veidošana. Strādājot no diplomātisko pārstāvniecību piesega, izlūkdienestu virsnieki kontaktus visbiežāk veido lēnām, iegūstot savstarpēju uzticību, interesi par konkrētiem jautājumiem pamato ar darba nepieciešamību, retāk – ar personīgu interesi un lūgumu palīdzēt. Saruna tiek veidota tā, lai kontaktpersonai rastos maldinoša sajūta, ka pārrunāts tiek plašs, patreiz sabiedrībā aktuāls jautājumu loks. Tas kontaktpersonai neļauj identificēt, ka kāds no jautājumiem tiek uzdots ar specifisku interesi. Tieši sadarbības piedāvājumi un materiāla atlīdzība par sniegto informāciju tiek piedāvāta salīdzinoši reti.

Atšķirīga ir pieeja gadījumos, kad ārvalstu izlūkdienesti pret Latvijas valsts piederīgajiem strādā no savas teritorijas vai pierobežas zonā. Tur nereti tiek izteikti tieši sadarbības piedāvājumi, kas ietver draudus un šantāžu.

Raksta turpinājums

Aizturēts Al-Gebras instruktors

A public school teacher was arrested today at Heathrow airport as he attempted to board a flight while in possession of a ruler, a protract… or, a compass, a slide-rule and a calculator. At a morning press conference, Attorney General Eric Holder said he believes the man is a member of the notorious Al-Gebra movement.

He did not identify the man, who has been charged by the FBI with carrying weapons of math instruction.

‘Al-Gebra is a problem for us’, the Attorney General said. ‘They derive solutions by means and extremes, and sometimes go off on tangents in search of absolute values. ‘ They use secret code names like “X” and “Y” and refer to themselves as “unknowns” but we have determined that they belong to a common denominator of the axis of medieval with coordinates in every country. As the Greek philosopher Isosceles used to say, “There are 3 sides to every triangle.”

When asked to comment on the arrest, President Obama said, “If God had wanted us to have better weapons of math instruction, He would have given us more fingers and toes.”

Meksikāņu kontrabandisti nerimstas

Kārtējo reizi ar tehniskiem jaunumiem robežsargus un muitniekus izbrīna meksikāņu kontrabandisti, kuri cenšas iedabūt ASV savu marihuānu. Šoreiz viņu arsenālā tika atrasts pneimatiskais lielgabals:

“Lielgabals” bija izgatavots no plastmasas caurules stobram un metāla tilpnes saspiestam gaisam. Gaisa krājums ticis papildināts no darbojoša auto dzinēja un ar “lielgabalu” varēts pāršaut pāri robežai līdz 13 kg smagus narkotiku saiņus.

Avots: ‘Marijuana cannon’ used to fire drugs over US border seized in Mexico.

Par šo tēmu šeit agrāk:

Gaisa spilvens

Vērīgie te viegli noteiks, kāda persona ir veidojusi šo sejas nospiedumu ;-)

Pētījums: Darba devēju apzagt gatavs katrs trešais darbinieks

Nonākot finansiālās grūtībās, no darba devēja būtu gatavs zagt katrs trešais, noskaidrots SKDS un drošības kompānijas GRIFS AG pētījumā. Grūtos ekonomiskos apstākļos uzņēmuma resursus piesavinātos vairāk nekā puse aptaujāto ar pamatizglītību, teju 34% iedzīvotāju ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un 27,3% ar augstāko izglītību.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās biežāk pamudinātu vīriešus negodīgai rīcībai, nevis sievietes – darba devēja mantu piesavinātos 36,6% vīriešu un 26,4% sieviešu. Salīdzinot rādītājus starp iedzīvotājiem pēc nodarbošanās veida, nonākot ekonomiski sarežģītā situācijā, visnelojālākie pret darba devēju būtu iedzīvotāji, kas veic fizisku darbu (44,2%) un bezdarbnieki (gandrīz 40%). Savukārt salīdzinoši godīgākās grupas ir pensionāri un jaunās māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā, no kuriem tikai katrs piektais izšķirtos par darba devēja mantas piesavināšanos.

“Cilvēkus var iedalīt cīnītājos un pa straumi peldētājos. Kā liecina pētījuma rezultāti, ir gana daudz iedzīvotāju, kuri drīzāk piesavinātos darba devēja mantu, nevis finansiālo stabilitāti censtos nodrošināt citiem godīgākiem līdzekļiem. Līdz ar to var uzskatīt, ka mūsu sabiedrībā ir gana daudz pa straumei peldētāju. Šī tendence parāda, ka iedzīvotāji nav gatavi jauniem ekonomiskiem triecieniem, un valdības virsuzdevumam ir jābūt tautas labklājībai,” pārliecināts drošības kompānijas GRIFS AG valdes loceklis Ainars Bundulis.

“Neatkarīgi no organizācijas izmēra, sistemātiska resursu piesavināšanās, piemēram, pildspalvu, papīra nešana uz mājām, studiju darbu un citu materiālu printēšana darba vietā, uzņēmumam var radīt ļoti lielus zaudējumus. Manta un naudas piesavināšanās ir tikai viena no formām, kā darbinieki kaitē uzņēmumam. Darba kavēšana un nelietderīga darba laika pavadīšana, paviršība un neiedziļināšanās rada darba devējam vēl lielākus zaudējumus. Kā liecina pasaules prakse, tieši darbinieki rada uzņēmumam 70 % no visiem zaudējumiem,” stāsta A. Bundulis. “Nereti darbinieki neapzinās savas rīcības sekas, tāpēc ļoti būtiski darba devējam izskaidrot katram darbiniekam, kāda ir viņa loma uzņēmumā un kā viņš palīdz sasniegt tā mērķus”, turpina GRIFS AG vadītājs.

Pēc GRIFS AG ekspertu pieredzes, piedāvājot Iztrūkumu novēršanas pakalpojumu, uzņēmuma darbībā neiesaistītu jeb neitrālu cilvēku kontrole nes daudz labākus rezultātus nekā uzņēmuma vadības vai darbinieku veiktās pārbaudes. Turklāt, piesaistot cilvēkus no malas, vadītājs nezaudē pozitīvu vērtējumu savu darbinieku acīs, bet tajā pašā laikā saglabā kontroli pār uzņēmumā notiekošo. Iztrūkumu novēršana tiek veikta ar Mobilās kontroles grupas pārbaužu palīdzību. Tās tiek pielāgotas katra klienta situācijai, bieži vien atrisinot arī tādas problēmas, kuras nepiefiksē videokameras vai citi apsardzes veidi.

SKDS un GRIFS AG aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem.

Avots — preses relīze.

Vermontas ceļš

Kamēr citur apspriež, kā ierobežot šaujamieroču daudzumu, Vermontas štatā ir citādāki noskaņojumi.

Vermontas štata iedzīvotāji ir viens no visapbruņotākajiem visā valstī. Štatā ir ļoti liberāli ieroču likumi un, piemēram, pistoli slēptai nēsāšanai var nopirkt tāpat vien, bez kādām īpašām atļaujām. Par spīti šādām šausmām no ieroču pretinieku viedokļa, noziedzības līmenis štatā ir zems, trešais zemākais valstī.

Vermontas deputāts Freds Maslaks 2011. gadā nāca klajā ar savu iniciatīvu ieroču jomā. Viņš uzskata, ka ASV konstitūcijas 2. labojums un arī attiecīgs Vermontas konstitūcijas pants ne tik vien dod pilsoņiem tiesības uz ieročiem, bet pat uzliek pienākumu tos turēt. Iedzīvotājiem ir pienākums turēt ieročus, lai varētu sevi pasargāt. No šī iziet sekojošs secinājums — ja kāds no sava konstitucionālā pienākuma izvairās, tam par šo iespēju jāmaksā. Maslaks ierosina reģistrēt visus tos, kuriem ieroču nav un uzlikt tiem 500$ maksu, jo tie nav gatavi aizstāvēt ne sevi, ne valsti.

Avots: You Have A Constitutional Obligation To Arm Yourselves!

Laimīgu Jauno Gadu!

Ieroči vai galvas

Pēc nesenās traģēdijas Konektikutas skolā, kur viens autists nogalināja 26 cilvēkus, tai skaitā 20 bērnus, atkal ir sarosījušies ļaudis, kuri uzskata, ka ieroči būtu jāaizliedz. Tas nekas, ka Konektikutā ir vieni no stingrākajiem ieroču noteikumiem ASV. Šāvējs bija lietojis savas mātes ieročus, tādēļ šeit drīzāk varētu būtu jautājums par nepietiekamu rūpību un nepietiekamu drošību ieroču glabāšanā, kaut arī apgrūtināta pieeja ieročiem apgrūtinātu arī to izmantošanu tajos gadījumos, kad tā ir pilnīgi attaisnota, piemēram, pret mājā iebrukušiem laupītājiem. Šaujamieroču aizliegšanas sludinātāji arī izliekas nezinot vai aizmirst, ka vaina vispirms ir slepkavnieka galvā un par ierocis var kalpot daudzkas, arī vienkāršs nazis, kā Gulbenes bērnudārza gadījumā vai daudzos citos gadījumos. Pilnīga ieroču aizlieguma gadījumā, kā rāda Lielbritānijas pieredze, vardarbīgo noziegumu skaits pieaug, jo kriminālie elementi turpina lietot nelegālus ieročus, kamēr likumpaklausīgajiem upuriem aizsardzības iespējas ir liegtas.

Šajā sakarā interesanta ir statistika, kuru apkopojis un vizualizējis kāds cilvēks krievu Live Journal:

Viņa skatījumā sanāk – jo vairāk valstī ir ieroču uz 100 iedzīvotājiem, jo mazāk ir slepkavību uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Protams, ir valstis, kuru rādītāji neiekļaujas kopējā tendencē, bet vispārīgā tendence ir tieši šāda.

Šajā rakstā statistika ir apkopota vēl citos griezumos, bet skatieties to paši: Об огнестрельном оружии.

Interesanti ir arī komentāri, gan par, gan pret, ja tie nav dogmatiskie “aizliegt tāpēc, ka ieroči ir nogalināšanai”.